Tomēr valsts tēlu ir sarežģīti veidot, ja neesam nodefinējuši to, kādu to redzam, vispirms, jau mēs paši, un pēc tam - kā lietas, ar ko lepojamies, mērķtiecīgāk pasniegt citu valstu iedzīvotājiem. Turklāt ne vienmēr to, ko bieži mēdzam stāstīt par sevi, vēlas dzirdēt arī citi. Tā, piemēram, šobrīd vēstījumi par Latviju ir ļoti dažādi - sākot no dziedošās tautas, Dziesmusvētkiem un zilajām govīm, un beidzot ar jūgendstila ēkām, Latviju kā otru zaļāko valsti pasaulē un neviennozīmīgi vērtēto ekonomiskās krīzes uzvaras "veiksmes stāstu", par kuru iekšpolitiski smīkņājam. 
Arī valsts tēla spodrināšanas kampaņas ir bijušas daudz un dažādas, bet tām pietrūkusi pēctecība un vienots stratēģisks vēstījums.